Shani Vajrapanjar Stotram
शनि वज्रपंजर स्तोत्रम् • शनिवज्रपञ्जरस्तोत्रम्
About
Shani Vajrapanjar Stotram, also known as Dasharatha Krit Shani Stotram, is a powerful protective hymn to Lord Shani (Saturn). According to legend, King Dasharatha composed this hymn when Shani was about to enter Rohini Nakshatra, which would have caused a 12-year famine. Pleased by this stotram, Shani granted protection. 'Vajrapanjar' means 'diamond cage' - this stotram creates an impenetrable shield against Shani's malefic effects, especially during Sade Sati, Dhaiyya, and Shani Mahadasha.
शनि वज्रपंजर स्तोत्रम्, जिसे दशरथ कृत शनि स्तोत्र भी कहते हैं, भगवान शनि की स्तुति में रचित एक शक्तिशाली रक्षात्मक स्तोत्र है। पौराणिक कथा के अनुसार, जब शनि रोहिणी नक्षत्र में प्रवेश करने वाले थे जिससे 12 वर्ष का अकाल पड़ता, तब राजा दशरथ ने यह स्तोत्र रचा। शनि देव ने प्रसन्न होकर रक्षा का वरदान दिया। 'वज्रपंजर' का अर्थ है 'हीरे का पिंजरा' - यह स्तोत्र साढ़े साती, ढैय्या और शनि महादशा में अभेद्य सुरक्षा कवच बनाता है।
Quick Reference
Benefits
- Protection from Shani's malefic effects
- Relief during Sade Sati and Dhaiyya
- Reduces delays and obstacles in life
- Protection from accidents and chronic diseases
- Success in legal matters and disputes
- Removes fear and anxiety
- Creates protective shield (Vajrapanjar)
- Blessings of Lord Shani
When to Recite
| Days | Saturday |
| Times | Evening, During Shani transit, Before sunset on Saturday |
| Occasions | Sade Sati period, Shani Dhaiyya, Shani Mahadasha, Shani Jayanti, Amavasya |
| Recommended Count | 7, 11, or 108 times on Saturdays |
Verses
नीलाञ्जनसमाभासं रविपुत्रं यमाग्रजम्। छायामार्तण्डसम्भूतं तं नमामि शनैश्चरम्॥
Nīlāñjana-samābhāsaṁ ravi-putraṁ yamāgrajam Chāyā-mārtaṇḍa-sambhūtaṁ taṁ namāmi śanaiścaram
कोणस्थः पिङ्गलो बभ्रुः कृष्णो रौद्रोऽन्तको यमः। सौरिः शनैश्चरो मन्दः पिप्पलादेन संस्तुतः॥
Koṇasthaḥ piṅgalo babhrūḥ kṛṣṇo raudro'ntako yamaḥ Sauriḥ śanaiścaro mandaḥ pippalādena saṁstutaḥ
एतानि दश नामानि प्रातरुत्थाय यः पठेत्। शनैश्चरकृता पीडा न कदाचिद्भविष्यति॥
Etāni daśa nāmāni prātar-utthāya yaḥ paṭhet Śanaiścara-kṛtā pīḍā na kadācid-bhaviṣyati
सूर्यपुत्रो दीर्घदेहो विशालाक्षः शिवप्रियः। मन्दचारः प्रसन्नात्मा पीडां हरतु मे शनिः॥
Sūrya-putro dīrgha-deho viśālākṣaḥ śiva-priyaḥ Manda-cāraḥ prasannātmā pīḍāṁ haratu me śaniḥ
वज्रं वज्रायुधाद्भीतो विभीषणमुखे स्थितः। शत्रुसैन्यं विनिर्जित्य शनिर्मे शान्तिदो भवेत्॥
Vajraṁ vajrāyudhād-bhīto vibhīṣaṇa-mukhe sthitaḥ Śatru-sainyaṁ vinirjitya śanir-me śāntido bhavet
नीलाम्बरो नीलवपुः किरीटी गृध्रस्थितस्त्रासकरो धनुष्मान्। चतुर्भुजः सूर्यसुतः प्रसन्नः सदा मम स्यात्वरदः प्रशान्तः॥
Nīlāmbaro nīla-vapuḥ kirīṭī gṛdhra-sthitas-trāsa-karo dhanuṣmān Caturbhujaḥ sūrya-sutaḥ prasannaḥ sadā mama syāt-varadaḥ praśāntaḥ
ब्रह्मा शिरो मे पातु ललाटं पातु भास्करः। नेत्रे छायासुतः पातु पातु कर्णौ यमानुजः॥
Brahmā śiro me pātu lalāṭaṁ pātu bhāskaraḥ Netre chāyā-sutaḥ pātu pātu karṇau yamānujaḥ
नासां वैवस्वतः पातु मुखं मे भानुनन्दनः। स्निग्धकण्ठश्च मे कण्ठं भुजौ पातु महाभुजः॥
Nāsāṁ vaivasvataḥ pātu mukhaṁ me bhānu-nandanaḥ Snigdha-kaṇṭhaśca me kaṇṭhaṁ bhujau pātu mahābhujaḥ
स्कन्धौ पातु शनिश्चैव करौ पातु ग्रहेश्वरः। वक्षः पातु यमभ्राता कुक्षिं पात्वसितस्तथा॥
Skandhau pātu śaniścaiva karau pātu graheśvaraḥ Vakṣaḥ pātu yama-bhrātā kukṣiṁ pātv-asitas-tathā
नाभिं ग्रहपतिः पातु मन्दः पातु कटिं तथा। ऊरू ममाविभुः पातु जानुनी पातु वैष्णवः॥
Nābhiṁ graha-patiḥ pātu mandaḥ pātu kaṭiṁ tathā Ūrū mamā-vibhuḥ pātu jānunī pātu vaiṣṇavaḥ
इदं स्तोत्रं शनेर्दिव्यं यः पठेत्प्रयतो नरः। वज्रपञ्जरमाप्नोति शनेर्भयान्न बाध्यते॥ सर्वदा शान्तिमाप्नोति सर्वदुःखाद्विमुच्यते। दशरथेन कृतं स्तोत्रं शनिपीडाविनाशनम्॥
Idaṁ stotraṁ śaner-divyaṁ yaḥ paṭhet-prayato naraḥ Vajra-pañjaram-āpnoti śaner-bhayān-na bādhyate Sarvadā śāntim-āpnoti sarva-duḥkhād-vimucyate Daśarathena kṛtaṁ stotraṁ śani-pīḍā-vināśanam